Uz lapas sākumu

Pievienot atmiņu

[1]

Kārlis
Atmiņa # 10
10.06.2021 | 13:28

Atceros lielos priekus, kad 2004. gadā Lattelecom noteica, ka maksa par vienu iezvanu ir fiksēta un nevar būt lielāka par kaut kādu konkrētu naudas summu. Viss jau būtu labi, ka savienojums nerautos nost pats no sevis regulāri. Bet reizēm izdevās dažas stundas pasēdēt par tiem 50 santīmiem vai 1ls. Precīzu summu neatceros. Kvalitāte un ātrums, protams, galīgi skumji...
Piebilst
JA
Atmiņa # 9
05.05.2021 | 13:57

Pirmo reizi internetu redzēju 1997. gadā. Tā laime man bija pie viena radinieka zinātniski pētnieciskajā centrā. Toreiz lielu iespaidu uz mani tas neatstāja, jo tas viss man bija svešs un nesaprotams. Ar šī brīža prātu un tā laika atmiņām saprotu, ka internets bija iezvanpieeja. Skatījāmies noderīgas lietas par amerikas komandējumu. Pirms tam par internetu biju lasījis speciālajās brošūrās, kur deva līdzi kuponu ar interneta laiku. Bet kam gan tajos laikos bija modems
Piebilst
Juris
Atmiņa # 8
03.05.2021 | 21:40

Tas laikam bija 2004. gads, kad ciemos atbrauca draugs ar plaukstdatoru, aprīkotu ar wifi. Tas tajā laikā bija baigais brīnums. Man nevienai iekārtai nebija Wifi... Pastaigājām paskanējām kaimiņus - izrādījās vērtīgi. Pavisam neatālu bija wifi pieejas punkts bez paroles. Tā teikt - laime pilnīga. Iegādājos usb wifi adapteri datoram. Iekārtojos ērtāk. Internets strādā. Te pēkšņi pazuda pieejas punkts. Tad tas bija pieejams - te atkal nebija. Tikai vēlāk sapratu, ka tas nebija rūteris, bet Wifi AP. Starpība tāda, ka viens dators vienlaicīgi varēja sēdēt internetā - mans, vai kaimiņa... Kamēr viens pieslēdzies pie Lattlekcom DSL, citam adresi vairs nedod... Kādu brīdi izlīdzējos ar manuālo IP adresi - saņemam no dhcp un liekam manuālo - 8 stundas varēja sēdēt bez bēdu... Pēc tam lotereja - ir kaimiņā dators ieslēgts, vai nē smile
Piebilst
Analogais
Atmiņa # 7
28.04.2021 | 09:15

MadrYY posted on 27.04.2021 | 23:42:


Tālāk rajonos internets nebija vai bija ļoti vājš. Mums bija spec programma saziņai. Bet nu blakus varēja ieslēgt Nescape Navigator. Tur varēja tikt īstajā internetā. Tikai mums to neļāva izmantot pēc patikas. Tikai retu reizi


Tolaik iespēja tikt pie WWW un darba devēju vēlme ierobežot lietot šo resursu, bija saistīta nevis ar bailēm par nepadarītajiem pienākumiem, bet tapēc, ka tolaik bija jāmaksā par katru patērēto megabaitu diezgan šausminoša nauda. Savukārt katra GIF bildīte, no kā tolaik pārsvarā sastāvēja interneta saturs, bija jau tuvu 500KB apjomam, kas priekš darba devēja bija kapitāli izdevumi. Īpaši spriežot pec aprakstītā par iztikšanu bez iezvanīšanās - tad tā bija izdalītā līnija (ISDN), vai radiolinks, kam cenas par visu bija vel kosmiskākas.
Piebilst
CK
Atmiņa # 6
27.04.2021 | 23:51

Bija vairāki tīkli. Vairums tie bija neatkarīgi un ar citiem paralēliem nesaderējās. Zinu vismaz 4us. Runāju par krievu laikiem. Toreiz daudzas pavēles valsts struktūras un aizsardzības ministrijas sūtīja jau elektroniski. Tie nebija epasti kurus var atvērt un aizvērt, arhivēt un aplūkot vēlāk. Informācija uz ekrāna vienkārši parādījās. Zaļi burti uz melna fona. Pavēles vai ziņas saglabāja tās izdrukājot ar printeri.
Upload: 27.04.2021
Upload: 27.04.2021
Piebilst
MadrYY
Atmiņa # 5
27.04.2021 | 23:42

Sveiki

Manas atmiņas par veco laiku internetu slēpjas ap 1993.-1994. gadu. Uzņēmumā, kas Vecrīgā darba vajadzībām bija internets. Itkā jau nekas īpašs, ja neskaita to, ka uzņēmumam biroji bija jāizvieto tieši Vecrīgā tikai dēļ tā ka tur BIJA internets. Tālāk rajonos internets nebija vai bija ļoti vājš. Mums bija spec programma saziņai. Bet nu blakus varēja ieslēgt Nescape Navigator. Tur varēja tikt īstajā internetā. Tikai mums to neļāva izmantot pēc patikas. Tikai retu reizi, bet vēlme paskatīties kas notiek pasaulē no tā nemazinājās. Internets bija pieejams visu laiku, nevajadzēja nekur iezvanīties vai gaidīt. Tikai bija viena būtiska problēma- nebija jau internets kā tāds attīstīts. Reti kurš mega uzņēmums varēja atļauties savu mājas lapu. Un vēl jau bija problēma uzzināt pašas adreses. Piemēram par Sony viss skaidrs www.sony.com, bet citiem uzņēmumiem kā piemēram Samsung- Samsung corporation internatiol. ej nu uzmuni saita adresi. Nu vot tā lūk...
Piebilst
Kaapurkeede
Atmiņa # 4
27.04.2021 | 23:32

Hi. Lielajās rūpnīcās, datu centros toreiz tos sauca par Skaitļošanas centriem bija gan lokālie gan ārējie tīkli. Viena skaitļojamā mašīna nevarēja apstrādāt visu tāpēc tās bija slēgtas kopā. Arī apstrādātos datus uzņēmumu vadība sūtīja uz augstākajiem ešeloniem caur tīkliem. Takā tīkli mēdza būt dažādi. consent big grin cool
Piebilst
Digitaizers
Atmiņa # 3
27.04.2021 | 23:26

Labvakar!

Man tas laiks ap 90to bija diezgan saistīts gan ar iekārtām gan tīkliem. Strādāju nodaļā, ka bija pie Iekšlietu Ministrijas. Arī PSRS laikos dabūju iemalkot to, ko tagad lepni dēvē par internetu. To toreiz nevarēja vispār saukt par tīkla ātrumu, jo katrs burtiņš šķiet lādējās mūžību. Toties bija gandarījums par katru bildīti, kas parādījās ekrānā no tālajiem Ritumiem.
Piebilst
Rolzz
Atmiņa # 2
10.04.2021 | 00:34

Sveiki visapkārt!

Vēlos padalīties pieredzē par modēmtipa interneta lietošanu. Tas bija laiks, kad nesen tika atgūta Latvijas neatkarība un interesēja iepazīt pasaules brīnumus. Ērtāk, lētāk un visātrāk to varēja caur internetu. Jāsaka gan, ka īstenībā tas nebija ne lēti, ne arī ātri. Vienkārši tas tehniski bija iespējams. Atceros vēl tagad, ka ik mēnesi par internetu vajadzēja maksāt 50-55 latus. Bet internets toreiz, vismaz man bija kā narkotika, kā dārgums, kuru gribās vēl un vēl. Tajos laikos pats vēl naudu nepelnīju, bet apzinājos, ka 50 lati ir daudz. Neskatoties uz to tas viss tika slēpts zem kodētā termina -"Universitātes studiju vajadzībām" smile Bet cena bija tikai monētas viena nesmukā puse. Otra bija gliemeža (laikam veca, slima gliemeža) ātrums iezvanpieejai. Teorētiskais kaut kādi 56 kbs, praktiskais atkarīgs kā izdevās iezvanīties un kliboja ap 40-45 kbs. Ak pareizi bija jau arī trešā puse smile ja kāds lietoja internetu, tad telefona līniju nevarēja izmantot. Tad nu pārējiem bija pacietīgi jāgaida, bet, ja pacēla klausuli, lai pārbaudītu vai sesija nav galā tā internets mēdza pazust, bet minūšu skaitītājs tik darīja savu. Atminos kaut kādai spēlei vajadzēja jaunāku DirecX versiju, bet toreiz tā bija uber troper mega giga milzīga- veselus 12MB. smile Tā bija apmēram mēneša vai pusmēneša interneta norma. Jāpiebilst gan, ka toreiz arī saiti nebija tik ēdelīgi. Baneri, reklāmas nebija. Nebija pat skaņas. Reti, kur kāda MIDI improvizācija. Un tad šķiet pats IT dievs nolaidās uz zemes un sāka piedāvāt bezlimita internetu. Nebija jāmaksā ne par minūtēm, ne par apjomu. Tas toreiz likās kā pasaka. Pat ātrums nelikās svarīgs, jo, ja kas jāpumpē tad var atstāt kompi ieslēgtu uz nakti.
Piebilst
Analogais
Atmiņa # 1
09.04.2021 | 18:35

Kopumā laikmets bija interesants, taču no kāda 1994 gada man visvairāk palicis atmiņā ikvakara neviltotais prieks, par to, ka modems ne tikai beidzot sagaidijis brīvu līniju LvNet'a galā, bet mans U.S. Robotics 28,8 kbps modems pat ir spējis pievarēt drausmīgos traucējumus uz līnijas un savienoties ar LvNet modemu.

Ne mazāk atceros visu konekcijas laiku esošās bailes par savienojuma pārrāvuma iespēju jebkurā brīdī, un attiecīgo Windows 95 messegbox'u - "Redial", kas nozīmēja - atkal vismaz pusstundu klausīties "pī, pī, pī..." gaidot kad modems tiks cauri aizņemtajam signālam provaidera galā.

Šiem maniem štruntīgajiem piedzīvojumiem par pamatu bija tolaik Latvijā visdraņķīgākās centrāles lietošana - Siguldas dekāžcentrāle, kas tobrīd visā LV bija draņķīgākā telefoncentrāle, ar attiecīgām sekām. Ātrums nekad nav bijis ātrāks par 9600 kbps no Siguldas 90'o sākumā. Vienreiz kad mēs nez kādā sakarā sasniedzām 14,4 kbps, likās, ka "ir iemesls piedzerties". cool

Tas ko noteikti daudzi 90'o gadu interneta lietotāji atceras - diena samainijās ar nakti, jo kaut cik pieņemamas cenas (laikam 35 LS, kas toreiz bija briesmu nauda), par iezvanpieeju bija dabonamas tikai uz nakti 22:00 - 7:00. Protams šis jaunieviesums bija jāiztestē un jālieto pec pilnas programmas, Mirc, Yahoo.... Dēļ tā pat bija vērts pārstaipīt datoru/monitoru/klaviatūru cauri visai pilsētai, jo "šodien 22:00 senči noteikti telefonu nelgrasās lietot".

Vel šodien varu sadzirdēt savus lāstus, ja kāds aizmirsa, ka tobrīd tiek lietots internets un pacēla telefona klausuli (kas parasti pārrāva interneta savienojumu)... smile

Ne mazāk atmiņā ir palicis cilvēku izbrīnu pilnais skats uz telefona aparātu, uz datora ekrānā redzamo un jautājumu

Citāts:

nu kāds var būt sakars telefonam ar bildi tajā televizorā?


P.S. Laipni lūgti izteikt savas atmiņas par seno intenetu Latvijā. Droši varat to ne tikai slavēt, bet izteikties objektīvi.
Piebilst
[1]

Pievienot atmiņu

myPHP Guestbook